Cik skaisti vakaros Saule ar jūru skūpstīties iet.
Visa plašā pamale krāšņi uzplaukst un zied.
Pat pelēkiem mākoņiem kā meitenēm jaunām vaigi tvīkst.
Sārtums un kaisle jūras viļņos gegdama slīgst.
Tad pierimst viss- Saule lēni slīd jūras skavās,
Bet ziņkārīgie mākoņi pa naksnīgo debesi, projām lavā.
Tas ir apburošs piedzīvojums būt klusumā, saulītei sakot ar labu nakti!
Tec saulīte, Tu pie Dieva!
Rozmarija
SAULRIETS
Ar sarkaniem stariem
Kā pekles liesmām.
Saule noriet šai vakarā
Lēni un skaisti.
Visa pamale mirdz
Tādā skaistumā,
Ko grūti izteikt vārdos.
Labāk klusumā…
Mierīgi un skaisti,
Tikai nemierīgais vējš
Trako koku galotnēs
Un ārda ārā klusumu.
Jāaptur būtu vējš,
Lai klusums paliek neskarts.
Lai paliek skaists.
Galvenais , lai saulrietu neizbojā.
Un atkal miers,
Un rāms ir saulriets.
Vējš mežonis ir norimis,
Un atļāvis, lai klusums valda. (autors: SabineOnMars)